1. A. 1182. P a e g ļ u M ā r t i ņ š L i e l v ā r d ē. LP, VI, 152, 11, 1.

Reiz viens saimnieks lielā trūcībā iesaucies: "Ja Dievs nedod naudas, kaut pats velns dotu!"

Tikko to izteicis, velns klāt ar veselu pūru naudas, sacīdams : "Kaudzēs tev šo pūru aizdodu, bet pēc gada tu man atdosi strīķītē."

"Labi, labi!" saimnieks tencinājis, "bet vai nevaru, varbūt, tūliņ atdot?"

"Var gan! var gan!" velns atteicis.

Labi, saimnieks nostrīķējis kaudzi un atdevis velnam pūru strīķītē atpakaļ.

Velns paskatījies vien un brīnījies: "Nu es redzu gan, ka cilvēki par pašu velnu gudrāki."