Striķētais naudas pūrs.

 

2. A. 1182. S k o l n i e c e E g l e n t ā l u R ū t a R e ņ ģ ē.

Reiz vienam ļoti nabaga saimniekam bijis jāiet uz muižu renti maksāt, bet viņam neesot bijis naudas. Nabags sācis lūgt Dievu.

Lūdzis, lūdzis, bet naudas nedabūjis. Nabags iesaucies : "Velns, dod nu tu man naudu, Dievs nedod!"

Tikko izteicis, te velns klāt ar veselu pūru naudas un teicis : "Še tev ar kaudzi, bet pēc gada atdod man ar strīķi!"

"Labi, labi!" saimnieks teicis, "bet vai nevar tūlīt atdot."

"Var, var!" velns atbildējis. Nu saimnieks nostrīķējis pūru, atdevis velnam, bet ar kaudzīti samaksājis renti un dzīvojis laimīgi.