1. A. 1227. S k o l n i e k s D. T e r i s o n o v s L a t g a l ē.

Reiz divi vīrieši gāja kopā pa ceļu un bija jau nogājuši 20 verstes. Pa mežu iedami, viņi ieraudzīja vienu vāveri un viens saka: "Es kāpšu kokā, bet tu ej uz ciemu pēc poda."

Otrs atbild: "Es kāpšu pēc vāveres, bet tu ej pēc poda." Beidzot abi izlīga. Viens aizgāja pēc poda, un otrs uzkāpa kokā pēc vāveres. Vāvere sabijusies pārlēca uz otru. Viņš sadusmojās un saka: "Ak tu maita, tu esi tik maza, bet vari tik tālu lekt. Es esmu liels, gan es ar varēšu pārlekt."

Kā nu šis leca, tā nokrita taisni uz celma un izplēta muti. Kad otrs atnāca un to redzēja, tad iesaucās : "Ak tu rīļa, viens pats visu apēdis," kā šis lika ar podu par zobiem, ta šim izbira vēl zobi.

P i e z ī m e. Sibīrijā vēl tagad ēd vāveres, arī pie mums viņas senāk ēstas. F. Š.