2. A. 1227. S t. U ļ a n o v s k a V i ļ ā n o s, Zbior wiadomosci do antropologii krajowej. T. XVIII. Krakavā. 1895, 257, 9.

Bjeja divpadsmit žydu, i vysi guoja pulkā. Īt jī i daīt pi upis, nu i maus jī jau. A tī driči bjeja, na upja. Gulst iz vādara ar vysom dŗābjam, maun par upi, nu i puormaun. Puormaun i skaitjās jī, voi vysi iraida, može kurs nūsleicynuoja. Skaita, skaita - vīna nava: vyss vīnpadsmit, nava divpadsmituo! A jis pats sjeva vys nadaskaita. Nu, gulst jau vysi iz vādara, maus jau atpakaļ, može atrass jū upjā. Damaun da pus upis - na&127; vaida. Maun atpakaļ, ka jau gaisa, lai gaist! It jī vysi pa ceļu jau i satjeik jesņīku. Īt ļesņīks nu mježa, jī jam stuosta, ka taida nalaimja: vot šūs bjeja divpadsmit, a vīns izgaisa. Ļesņīks jem, saskaita jūs i soka: "Jiusu divpadsmit ira!"

Rodi žydi, doncoj, ka vysi dzjeivi. A jam blisja leidza, jesņīkam. Jī vaicoj: "Kas itys tjev par štuka taida? Paruodi, kū varama ar itaidu štuku darēt."

Jis jem, izsaun ŗeizi. Žydi rodi, ka itaidi loba štuka, prosa: puordūd šīm!

"Nu, piercit!"

Vīns dūd naudu, i ūtrs, i trešs, i catūrts, i vysa divpadsmit žydu moksoj jam - jis i puordūd i nūīt iz sātu. A jī īt pa mježu, tī žydi, ŗadz, ka vuovjera loksta nu kūka da kūka. Sauškūš jau. Luoda tū blisi, vysi divpadsmit bjer poroku. Pībjēra pylnu blisi poroka i skrūšu, i pistonu salyka divpadsmit. Vot jau sauškūš. Vīnu nūsyuta iz sātu pjēc kotla, kimā vuovjeri vuoŗēt, i palyka jūs vīnpadsmit. Soka tys vīnpadsmytyis: "ltaida moza jei, da puorlac nu kūka da kūka. Es itaids lels, voi es napuorlēkšu? Paga, es može puorlēkšu!"

Īkuopja jis kūkā i kai lācja, tai zjamjā blyugžājas i gotovys! A tī djesmit jau saus zjamjā vuovjeri. Vysi djesmit ap blisi apzačjeras, kai saun, tai vysu tūs dzesmit i sarausta i saplēsja smolkom druponom! Vysi gul gotovi, i blisja sapleisa, salyuza. Atīt tys nu sātys ar kotlu - ŗadz, ka jau visi guļ, soka: "Valni jius! vysu gaļi apāduši, šam napamatuši i paraudzjāt. Es taidu gobolu skrēju, a maņ i pavūst naīdjevjāt, i gulit niu vysi!"

Jem jis, suok dauzjāt ar kotlu par golvu: "Jius valni! ka apjēdjāt gaļi, to ša āst jiusim i kotlu!"

Jis nūīt pa cjeļu, a jūs pamat gulējit. Vot i nu divpadsmit žydu palyka tys vīns žyds.