1. A. 1228. A. G a r i - J o u n e n o 76. g. v e c ā K. Š k a p a r a D o m o p o l ē. L a t v j u K u l t ū r a s k r.

Seņuok, vairuok krīvi sasarunoj kūpā nūpierkt jaunu blisi: salīk naudu un nūpierk blisi. Atnas jaunu blisi, vysi apsaveŗ, jā, skaista, loba blise, kas nyu pyrmzis izšaus ar jaunū blisi? Vysi kai vīns grib šaut, suoc streidētīs - streidīs, streidīs, golu golā vīns pajem blisi un atsamērej šaut. Cyti vysi saīt apleik, cyts dalīk rūku pi blisis stūbra, cyts pi ložas; sasaker vysi ap blisi, kur tikai var tikt kluotu, a vīns skreida, skreida apleik, a nikur nava breivas vītiņas, kur varātu tikt pi blises kluot, redz: stūbra golā nava ni vīna kluot. Jis daskrīn pi stūbra gola, dalīk aci pi stūbra cauruma, verās blisē un soka: "Es nūsavieršu, voi blise labi šaun!"

Vīns spryudēja blisi vaļā, lūde tyka taišņi pīrē tam, kurs verās blises stūbl-a caurumā, tys tyulin nūkrita pi zemes.

"O, loba blise, tys nu prīces pakrita pi zemes," suoka klīgt vysi krīvi.