2. 1240. V. Z a c h a r s k a n o E. D e m b o v s k a s L u d z a s p a g. L a t v j u k u l t ū r a s k r.

Senejūs laikūs reizi īkuope čygons: eglī un nu zamaškis suoka gryzt egli zemē. Ap tū laiku braucja vīns cylvāks nu tierga un redzēja, kū dora čygons, vaicoj jam: "Par kū tu tai griz? Tu nūkrissi zemē." Čygons jam atbildēja: "Kaida tev bāda? Voi tu esi Dīvs, ka tu zyni, ka es nūkrisšu zemē?"

Tad tys cylvāks nasačēja vairuok nivīna vuorda, a nūbraucja uz sovu sātu. Čygons dagrīzja egli leidz golam un nukryta zemē. Tad viņš skrēja pakaļ tam cylvākam klīgdams : "Pagaid, pagaid! Tu esi varbyut Dīvs, ka tu zynuoji, ka es nūkrisšu zemē. Lyudzams pasoki, kod es nūmieršu."

Cylvāks jam adbildēja: "Kod tu vessi molku un kod apstuos zyrgs div i reizes, tad trešū reizi apstuojūt, tu miersi zemē."

Tai itys čygons nūguoja atpakaļ, pīlyka vazumu molkys un brauc. Tymā stracī zyrgs apstuoja vīnu reizi, ūtru reizi un trešū reizi kai apstuoja zyrgs, čygons tiuleņ pakryta zemē kai nūmiris. Ap tū laiku braucja vīns kungs un klīdza čygonam: "Dūd ceļu!"

Bet jis nikuo narunoj, guļ un guļ uz vītys. Izkuopja kungs nu sovys karetys un daguoja pi ituo čygona. Čygons nu reizis pazacēļa un kungs jam vaičoj: "Kū tu te guli uz ceļa?"

Čygons jam atbilda: "Es redzēju Dīvu, viņš man sacēja, ka es nūkrisšu nu eglis un molku vazdams nūmieršu. Tai eg ari nūmyru."

Kungs izklausēja čygonu un pasacēja jam : "Tu esi lels muļks. Ka tu grybi miert, tod tu nu ceļa nūbrauc molā!"

Pasaceidams itūs vuordus, kungs nūbraucja uz sovu sātu, a čygons varbyut tagan vjāl pa ceļu vuoļējas un mierst zeimē.