1. A. 1248. T e i c ē j s P. A n t o n o v s K a p i ņ u p. L a t v j u k u l t. k r.

Senejūs laikūs tuoļi aiz jyuru un aiz mežu beja vīns pavysam aizmiersts cīms. Tuo cīma dzeivuotuoji nikod nabeja pilsātā ni mīstiņā, par tū ka nu jūs cīma beja cīši tuoļi; tai pat nabeja pi jūs baznīcas. Kaut ļaudis nikod nabeja baznīcā, tūmār, zynuoja, kai lyugt Dīvu un vysu tū darīt, kas pīdar kristītam cylvākam. Vīnu reizi nu tuo cima meita gribēja īt pi veira un, kai pīdar kristītam cylvākam, vajadzēja pīīt pi grāku syudzēšonas. Itei meita sasalasīja un aizguoja meklēt baznīcu, ka izsyudzēt grākus. Tai myusu meita puorguoja daudz verstu un sateik jei daudz zemnīku, braucūt ar vazumim. Jei dūmuoja, ka jī brauc uz baznīcu. Zemnīki pībraucja pi patmalu un apstuoja. Meita dūmuoja, ka tī baznīca, īguoja taipat patmaļās un redz, kai zemnīki nosoj maisus, jei dūmuoja, ka zemnīki nas baznīcai upurus. Tai meita stuov patmaļās un skaita puotorus. Meita izdzierda, ka augši nazkas klīdz: "Ber!"

Jei nūsabeida un dūmoj paša sevī, ka ībērs jai par koklu un tyuleņ izguoja uorā nu patmaļom un dreižuok aizguoja uz sovu sātu. Atīt meita uz sātu un nu juos vacī vaicoj : "Nu, Madaļa, izsyudzēji grākus?"

Na!" atbilda meita. "

"Par kū na?" vaicoj jai vacī, tāvs ar muoti.

Jei jim atbild: "Es nūsabeidu! Svāta Jumprova stuov zemē aiz nazkaida lela skrituļa un vysu laiku runoj: Ļa-ta-ta! ļa-ta-ta, bet Jezus Kristus viersā klīdz: Ber! Es nūsabeidu un dūmuoju, ka man ībērs por koklu, bet na taida muļķite, tyuleņ izskrēju uorā, dūmoudama, lobuok es pi veira naīšu, bet tai grākus syudzēt nagribu ! "

"Ak tu, mulķe, mu&127;ķe!" pascēja jai vacī, tāvs ar muoti, "tu beji na baznīcā, bet patmaļās!"

Dūmoj meita: "Īšu es vēl reizi!" un aizguoja.

Guoja jei, guoja dīnu, guoja divi, trešā tyka pilsātā. Meita staigoj pa pilsātu, bet nazyna, kur baznīca. Redz jei, ka stuov vīna lela muoja. Meita īguoja tymā muojā un redz: tī taisa uodas. Meita nūsabeida, izskrēja uorā un atguoja uz sātu. Sātā tāvs vaicoj meitai: "Nu kai, meitiņ, izsyudzēji drākus?"

"Ej, navaicoj, tāvs!" soka meita, "es na baznīcā, bet taišņi elnē tyku! Tī es redzēju daudz uodu un vysas sīvītes ar lelim motim, veļ kai varbyut, ar vysom sapeitom bizem!"

Tāvs jai runoj: "Tu lobuok, meit, dzeivoj sātā, tev navajaga īt pi veira. Tu beji na baznīcā, bet kur uodas tais&127;, un tī beja zvrga uodas ar astem, bet tu dūmuoj, ka sīvītes ar motim un sapeitom bizem!"

Tai meita nu tuos reizes vairuok naguoja grākus syudzēt un taipat naguoja pi veira.