1. A. 1260. A. G a r i - J u o n e n o 76. g. v e c ā K. Š k a p a r a D o m o p o l ē. L a t v j u  k u l t ū r a s  k r ā j u m s.

Reizi treis krīvi sasarunuoja ījaukt maizi, jī pajēmja myltu maisu, aiznesja uz upes molu, atsasāda uz krosta pi upes un atraisīja maisu. Divi bēŗa myltus yudinī un trešais maisīja yudini, lai mylti nasaīt klučkuos. Treis krīvi struoduoja nūsveiduši, sajaukuši vysus myltus yudinī, jī gribēja suokt ēst, bet drusku nūgaidīja, atsapyutja. Cykom jī sēdēja, mylti sagrima upes dybynā. Kū nyu darīt? Nūsprīdja vysi treis izdzert yudini nu upes. Suoka dzert - dzer, dzer, bet upes izdzert navar. Tod vīns soka: "Paga, es laisšūs dybynā."

Un jis īzalaidja upes dybynā, palykušī uz krosta klīdz: "Naapēd vīns pats vysas maizes, atstuoj myusim ari drusku!"

Nasagaidījuši atpakaļ nūgrimušuo drauga, laižās ūtrs yudinī maizes āstu. Palīk nyu uz krosta tikai vīns : "Naapēdit jyus tur divējūs vysas maizes, atstuojit man ari drusku!" klīdz trešais, bet nu upes nikaidas atbiļdes nava. Laižās i trešais yudinī maizes āstu. Tai vysi treis i nūsleika vīns pēc ūtra.