1. A. 1285. 1286. 1245. l263. S k o l n i e c e T. B e č a P r e i ļ o s.

Dzeivuoja vīns puisis. Jis pajēmja sev sīvu cīši glupu. Dzeivuoja, dzeivuoja - vairs jau navar sadzeivuot. Sadūmuoja tod puorīt par pasauli. Jo atrass ūtru cylvāku tik glupu kai juo sīva; tad dzeivuos ar sīvu; bet jo naatrass, tad nadzeivuos.

Jis guoja, guoja - verās: sēd veirs, kluot stāv sīvīte. Veiram uz golvas izmaukts krakls. Tam kraklam nav izgrīzts apakles, pa kū izbuozt golvu. Sīva ar vuoli syt veiram par golvu. Puisis pīīt kluotu un vaicoj: "Kū jyus te dorat?"

"Kraklu maucam," atbild jam sīva. "Es sašivu jaunu kraklu, bet nav kokla vītas, tagad sytu ar vuoli par golvu un tai izsytu caurumu, kur izbuozt golvu."

Myusu puisis pavuicīja, ka kraklu šyunūt, vēl vajaga jam izgrīzt kakla vītas.

Jis īt tuoļuok - verās: puiši izguojuši nu pierts. Divūs pi piertis stuov un tur bikses, trešs vys uzkuop uz pierts un lāc zemē. Pasauļa guojējs pīīt kluot un vaicoj: "Kū jyus te dorat?"

Bikses maucam," atsoka tī puiši. "Mes divūs turam, jis trešais izkuop uz pierts un lāc, bet nikai navar īlēkt taišņi biksēs vydā."

Pasauļa guojējs pavuicīja, ka vajaga īmaukt pyrms vīnu, s&127;toru, tod ūtru.

Jis guoja t'uoļuok, īguoja vīnā cīmā - vērās: vīna sīvīte izskrīn ar sīti nu ustobas uorā, palīk jū pret saulīti, drusku patur, tad apsadz un nas ustabā. Par laiciņu otkon skrīn uorā un dora tū pašu. Pasauļa guojējs pīīt pi juos kluotu un vaicoj: "Kū tu te dori?"

"Es nasu gaisumu ustabā," atsoka sīvīte, "bet vys nikai navaru īnest. Ustaba vys tymsa!"

Pasauļa guojējs pastuostīja, ka lai ustaba byutu gaiša, vajaga izgrīzt lūgu, bet ar sītu gaismas nu uorīnes ustabā nikod napīnessi.

Jis īt tuoļuok - vērās: vīnai saimei nomā izvuorīta bīza putra un ustabā pīstā pīlīts pīns. Jī īsmeļ lizeiku bīzas putras un skrīn uz ustabu, pamērcēt pīnā. Izād un otkon skrīn uz nomu pēc bīzas putras un uz ustabu, lai pamērcēt pīnā. Pasauļa guojējs jīm pastuostīja, ka varūt bīzu putru nu noma atnest uz ustabu, vai otkon pīnu nu ustabas aiznest uz rejas nomu. Tod navajadzēšūt skraidīt. Tai veirs redzēja, ka pasaulē ir daudz cylvāku vēl glupuoku par juo sīvu, un mīrīgi dzeivuoja ar sīvu tuoļuok.