Kumeļa perēšana.

 

l. A. 1311.B. P a e g ļ u M ā r t i ņ š L i e l v ā r d ē. LP, VI, 352, 87. M. Boehm, "Lettische Schwänke", 5. 4.

Tirgū žīds ieraudzījis zemniekam lielos putras ābolus (ķirbjus) un vaicājis, ko ar tādām olām darot.

"Ko dara? Kumeļus perē. Kad olu ieliek podā, patup mēnesi virsū, tad izšķiļas kumeļš."

Nu žīds tūliņ: cik maksājot, cik maksājot?

"Veselu rubli!"

" Labi, žīds aizmaksājis rubli, pārstiepis mājā un sācis perēt. Perējis, perējis - putras ābols sācis pūt. Neko darīt - nesis uz mežu un iesviedis ar visu perināmo podu kārklos. Bet no kārkliem izcēlies zaķis un, ko tik māk, projām. Nu žīdam iešāvies prātā: "Tas pats jau gan bija tas kumeļš!" Viņš nu kliedzis: "Tpru, kosele, tpru!"

Bet kliedz, cik gribi - košelis nu atpakaļ neatskatījies.

P i e z ī m e. Tādu pašu pasaku esmu arī Raunā dzirdējis. Līdzīgu pasaku vēl uzrakstījis J. Bērtulis Blomos (P. Birkerts, L. tautas anekdotes, I 480, 1036). P. Š.