1. A. 1317. A. B i l e n š t e i n a k r. V a l m. a p k. 1850., LP, VI, 356, 94. M. Boehm, "Lettische Schwänke" 4, 3.

Čigāns nonācis pie saimnieka: "Tēvus, dod kas ap nažiem tinas!"

Saimnieks atteicis : "Man medus nav, bet zinu mežā bites."

"Jā," čigāns priecīgs iesaucies, "mans tēvus un tavs tēvus bija lieli bišenieki - iesim lūkāt!"

Labi, paņēmuši trepes, podu, kausu līdz un nogājuši pie priedes, kur lapsenes iekšā. Saimnieks turējis trepes - čigāns kāpis augšā. Iznākusi viena lapsene, čigāns sacījis, ar roku nograsīdams: "Ej tu pie Dieva!" iznāk otra lapsene, čigāns atkal: "Ej tu pie Dieva!" Bet nu nāk lapsenes ar bāni, ka vairs nevarējis atgaiņāties. Te teicis: "Šaiminieks, gaidi kausu!" un nometis kausu. Tad: "Šaiminieks, gaidi podu!" un nometis podu. Pēdīgi teicis: "Šaiminieks, gaidi čigānu pašu!" un tad šis ar visām lapsenēm zemē. Daudz maz lapsenes atgaiņājies, teicis: "Šaiminieks, voi tu domā, ka es bišu nepazīstu? Tie nebija vis biši, tie bija tie lielie meža irši!"

P i e z ī m e. Kroņa talseniekos stāsta, ka čigāns esot teicis: "Šaiminieks, šaiminieks, gaidi bļodu, ja negaidīsi - es sviedīšu!" un tā sviedis arī.