2. A. 1332. S k o l n i e k s J. K l a v a n o 64. g. v. J. R i t e n e s N ī c ā. K. L i e l o z o l a k r.

Reiz gājuši kopā ceļodami latvietis, žīds, čigāns un krievs. Piegājuši pie viena kroga, kas atradies uz upes krasta. Ceļinieki lūguši naktsmājas. Krodzinieks teicis, ka labprāt gan dotu, bet nākošo nakti esot gaidāmi lieli plūdi.

Krievs teicis, ka viņš esot liels kuģinieks, un viņam neesot jābaidās no ūdens. Viņš piesējis abru pie griestiem, paņēmis nazi un iekāpis abrā. Čigāns ielīdis krāsnī. Latvietis iegājis pie krodzinieka meitas. &127;īdam bijis bail, un tas gājis laukā vaktēt, kas notiks.

Pie krodzinieka meitas vēl atnācis brūtgāns, kamēr meita izgājusi laukā. Latvietis pārģērbies ātri meitas drēbēs un ielaidis brūtgānu iekšā. Brūtgāns atnesis desas un gribējis tūliņ ar meitu bučoties. Latvietis nevarējis glābties no brūtgāna un nogriezis viņam pirkstu. Brūtgāns nu izskrējis bļaudams ārā.

Žīds, dzirdējis troksni, piegājis pie loga skatīties un redzējis, ka latvietis ēdis desas. Žīds aiz loga arī prasījis desu, bet latvieti atvēris logu un iedevis šim brūtgāna pirkstu. Žīds kodis, bet nevarējis sakost un sadomājis iet krāsnī izcept, bet aizmirsis, ka čigāns tur iekšā. Čigānam no bailēm, kad uznāks plūdi, acis spīdējušas. Žīds domājis, ka tās ir ogles, un licis pirkstu uz čigāna acim. Žīds gaida, gaida. kad sāks cept, nevar sagaidīt. Tad viņš paņēmis ūdeni un šļācis uz oglēm, čigāna acim, lai čūkst. Čigāns iesaucies pa miegiem, juzdams, ka ir ūdens, ka nu esot plūdi.

Krievs, izdzirdis, ka plūdi, pārgriež valgu un krīt ar visu abru zemē. Abra pārplīst un krievs sasitas.

Tie bij visi krodzinieka teiktie un daudzinātie plūdi.