l. A. 1351. No J. A. J a n s o n a k r.

Mājiņā dzīvojuši divi vecīši, gan bagāti, bet slinki. Reiz viņi gribēja cept pankūkas, bet nebija pannas. Nu beidzot vecene aizgāja uz kaimiņiem, aizņēmās pannu un izcepa pankūkas. Bet nu neviens negrib pannu atpakaļ nest. Norunā: kuŗš pirmais sāks runāt, tam panna jānes. Un tā nu dzīvo ilgu laiku bez runāšanas. Te vienu dienu ienāk svešs kungs un prasa ceļu. Vecene iziet ārā un rāda ar roku, bet nerunā. Kungs nodomā, ka vecīši ir mēmi, un iedod vecenei rubli. Nu vecene no prieka aizmirsusi, ka nav brīvu runāt, iet iekšā un stāsta vecajam, ko dabūjusi. Vecenei nu bija panna jānes.