2. A. 1365. C. K r e i c b e r ģ i s D z i r c i e m ā. LP, V, 232, 109. M. Böhm, "Lettische Schwänke", 17, 17.

Kāda sieva vīru citādi nesaukāja, kā par Utubungu. Reiz virs ņēmās sievu pārrāt, lai taču valdot muti; bet sieva tam tīšām lamājās: "Utubunga, Utubunga!"

Nu vīrs ņēmās sievu pērt; bet sieva tam tīšām lamājās : "Utubunga, Utubunga!"

Nu vīrs uzlika sievai apaušus, aizveda pie āliņģa un biedināja: "Ja nerimsi, nudien, dusmās tevi slīcināšu!" Bet sieva tam tīšām: "Utubunga, Utubunga!"

Nu vīrs iebāza sievu līdz ceļiem ūdenī; bet sieva tam tīšām: "Utubunga, Utubunga!"

Nu vīrs iebāza līdz kaklam ūdenī; bet sieva tam tīšām: "Utubunga, Utubunga!"

Nu vīrs iebāza sievu pavisam ūdenī; bet sieva, nevarēdama vairs parunāt, izcēla rokas no ūdens un rādīja, vīram tītīdama, ar īkšķiem, kā utis kauj.