3. A. 1365C. H. S k u j i ņ a, A n d r s Z i e m e l i s, n o B e r t a s A n t e n e s, B i l s k a s p a g,

Vīram bīsi traki ķēzīga sieva, un kā vie šai nebīš kas pa prātam, tā vīru saukāsi par utubungu. Vīrs cietis, ko cietis - un ka šim bīš jau mēram pāri, ta aizstiepis sievu uz āliņģi un iegrūdis iekšā. Bet nu sieva vē izgrūdusi roku no ledus apukšas un ar roku rādīsi, kā utis kaun.

P i e z ī m e. Vēl septiņus ļoti līdzīgus variantus ir iespiedis P. Birkerst savās "Latvju t. anekdotēs" (I, 270-2, 510-16). P. Š