5. A. 1365. D. E. Ž u b e c k a j a R ī g ā. A. B ē r z k a l n e s k r. F o l k l. k r.

Kādai sievai bijis ļoti bezkaunīgs&127; vīrs, tas vienmēr savu sievu nerrojis un zobojis. Sievai viņš pateicis, ka ja tā to gaļas gabalu griezīs un ēdīs, tad viņam būs jāmirst. Bet sieva kādu dienu iegriezusi to gaļas gabalu. Vīrs saka, ja nu tā izdarīts, tad tam ir nost vien jāmirst.

Ieliek nu vīru zārkā, sieva prasa: "Vīriņ, vai tu necelsies augša?"

"Ja gaļas gabals ir iegriezts, man jāmirst. "

" Ir."

"Tad celties nevaru, būs vien jāmirst."

Vedot vīru uz kapiem sieva vēl prasa: "Vīriņ, vai necelsies augšā?"

"Vai gaļas gabals ir iegriezts?"

"lr gan."

"Tad nu gan man jāmirst."

Laižot zārku kapā sieva vēl prasa: "Vīriņ, vai necelsies augšā?"

"Ne, man jāmirst vien ir."

Beŗot smiltis uz kapa sieva vēl prasa: "Vīriņ, vai necelsies augšā?"

"Celšos gan, gaļas gabals jau būs saaudzis." Bet sieva vairāk neklausa bezkaunīgo vīru un liek to dzīvu aprakt.

P i e z i m e. Ši pasaka ir tomēr iepriekšējās variants, lai arī īstais stūrgalvis še ir virs. P.Š.