6. A. 1370. A. L e r c h i s - P u š k a i t i s D ž ū k s t ē. LP, III, 89, 50 var.

Vienam saimniekam bijusi slinka saimniece: nedevusi nemaz ļaudim ēst. Saimnieks pats gādājis par ēdienu.

Reiz saimnieks, uz lauku pie darba aiziedams, pakāris pātagu pie tās gultas, kur saimniece gulējusi, un noteicis tā: "Pātadziņ, to tev saku, ka tu man šorīt brokastu izvāri!"

Saimniece gulējusi, gulējusi un skubinājusi pātagu: "Pātadziņ, pātadziņ, vai tu nedzirdēji, ko saimnieks noteica?"

Bet pātaga nemaz nekustējusies. Vīrs pārnācis. Saimniece izlēkusi no gultas un sūdzējusi pātagu.

"Vīriņ, es liku gan pātagai brokastu vārīt, bet viņa negāja ļoti slinka palikusi."

"Tas nevar būt!" vīrs atteicis. Viņš sagrābis pātagu un cirtis sievai, sacīdams: "Redz, cik čakli tā strādā, redz, cik čakli!" Sieva to sapratusi un no tā laika neslinkojusi nekad vairs.