7. A. 1380. M. G a r k o l n e n o 76. g. v e c ā s J. S t a l e i d z ā n e s A t a š i e n ē. L a t v j u k u l t ū r a s k r.

Vīna sīva namīļuoja sova veira. Veirs zynuoja, ka sīva juo namīļoj un ka uz sīvu staigoj cyts. Vīnu reiz veirs ar sīvu ēdja vakariņas un sasarunuoja. "Zyni kū, sīv? Myusu vacuo ūzula dūbumā dzeivoj svātais Meikuls un pīktdīnuos pašuos pusdīnuos runoj ar ļaudim!"

Sīva nikuo naatbildēja un gaida pīktdīnas. Atguoja pīktdīna. Pašuos pusdīnuos sīva aizguoja pi vacuo ūzula un soka: "Svātais Meikul, kū man darīt, jo es namīļuoju sova veira?"

Veirs jau beja agruok atguojis un īleidis dūbumā. "Nūnuovej jū!" atbildēja veirs nu dūbuma.

Kai man jū nūnuovēt?" prosa sīva.

"Pīcep lobu bļīnu ar svīstu un baroj jū. Suokumā jis paliks kūrls, tad naredzīgs un tad nūmiers. Bet verīs! Nadūd tūs bļīnu ēst tam, kuru tu mīļoj. Tod veirs paliks dzeivs, bet tys nūmiers!"

Sīva prīcīga aizskrēja uz ustobu un cap bļīnus. Veirs izleida nu ūzula dūbuma, aizguoja uz ustobu un prosa nu sīvas: "Tu šudiņ bļinus cep?"

"Capu, capu, zynuoju, ka atīsi nūsastruoduojs!"

Veirs atsasāda pi golda un suoka ēst lobūs bļīnus. "Kas te taids šudiņ, ka es palyku nadzierdīgs?"

"Ēd, ēd, vyss byus labi!" atbild sīva un vys nas un līk uz golda bļīnus.

"Es jau okls un nikuo naradzu!"

"Ed, ēd!" soka sīva un prīcuojas, ka veirs mudri nūmiers. Nailgi veirs ēdja, aizkruocja un nūkrita turpat aiz golda. Sīva aizskrēja uz cīmu, atvedja sovu mīlū un soka : "Verīs, naēd itūs bļīnu, es aizskrīšu tyuleņ atnesšu mada nu klēts!"

Sīva aizskrēja. Veirs pīsacēļa, pajēmja bazmanu un syta sīvas mīļajam par golvu. Tys nūsaguozja. Veirs pībuozja jam pylnu muti bļīnu un otkon atsagula. Sīva atskrēja nu klēts ar madu un klīdz: "Es tev sacīju naēst bļīnu!"

Bet veirs atbild: "Es jau dzeivs!"

"Celīs, celīs, veiriņ!" soka sīva, "redzi, kaida nalaime te nūtyka - atguoja cylvāks un aizzareja ar bļīnim!"

Veirs pīsacēļa, aiznesja nūsystū uz mežu, paglobuoja un nu tuo laika ar sīvu dzeivuoja sadarīgi.

P i e z ī m e. N. Rancāns ir piesūtījis gluži līdzīgu skolnieka St. Valeiņa Rēzeknes apriņķi uzrakstītu pasaku. P. Š.