10. A. 1381. L a t g a l e s s k o l n i e k a p a s a k a. N. R a n c ā n a k r.

Vīnu reizi vīns veirs atrūd naudu un grib pasaceit arī sīvai, bet beistas, ka sīvītes, byudamas lelas pļuopas, nikuo navar saturēt, kab naizstuosteitu cytam. Viņš nūbraucja uz tiergu un nūpierka maisu baranku (kriņģeļu), kuŗus atvedīt izkaisēja natuoļi nu meža molas, kur auga daudz apšu. Tys beja vacūs kungu laikūs. Par tū tys veirs i beiduos paruodeit sīvai naudu, par tū ka sīva kal tik aizzasierduos uz veira, ar reizi īt uz kungu un pīmaloj kungam uz veira.

Atguojis uz sātu, veirs soka: "Īsim, sīveņ, pastaiguot, varbyut kū navīn atrassim!" Ka daguoja natuoļ pi meža, kur tuos barankas beja iebuorsteitas, veirs otkon soka uz sīvu: "Verīs, buobeņ, un losi barankas, es redzēju piermeņ, ka baranku tyuce guoja, un redzi cik jū daudz te pībera."

Kad buoba barankas salasēja, soka veirs: "Īsim tuoļuok!" Kad daguoja pi apšu meža, tad veirs soka uz sīvas, ruodeidams uz apses, kurai lopas brīsmeigi treisēja: "Skotīs, buobeņ ite valns krota myusu kunga dvēseli!"

A buoba nabeja apses meža redzējuse un tam nūticēja. Tūlaik veirs otkon soka: "Īsim, buobeņ, tuoļuok!"

Davedis da tuos vītas, kur beja atrasta nauda, veirs soka: "Skotīs; buobeņ, mes i naudu atrodām!"

Pajēmuši tū naudu, nūguoja uz sātu.

Par kaidu laiku veirs suoka bārt sīvu par naizpyldeitu dorbu. Tad sīva sasadusmuoja uz veira, nūskrēja uz kungu un pastuostēja, ka veirs atroda naudu un kungām napasludynuoja. Kungs atsauce obejus da sevim un suoka klīgt uz veira, vaicuodams: "Kur tei nauda, kū tu atradi?"

Veirs suoka līgtīs, ka jis nikaidas naudas naatroda, saceidams, ka juo sīva ir napylna pruota. Un suoka vaicuot nu sīvas: "Vai tu, sīveņ, esi troka, kur es tev asu naudu atradis?"

Sīvi atbild: "Kad? Pīmeņ, kad tu sacēji: "Īsim pastaiguot!" un tūlaik guoja baranku tyuce, un es pylnu maisu pīlasēju." Veirs vaicoj: "Kad tad tys beja, kū tu maloj?"

"Kū es maluoju? Tū pat dīnu vēl, ka mes guojom car mežeņu, a valns myusu kunga dvēseli kratīja, tūlaik tad i naudu atrodam."

Kungs tik vīn klausuos un veirs soka kungam: "Redzi, kundzeņ, muna sīva ir troka palykuse un nū pruota izguoja, es nikaidas naudas naatradu."

Kungs sasadusmoj brīsmeigi uz sīvas, a veiram nauda tai i palyka.

Nikad navajag sīvai saceit taisneibu.