12. A. 1381. T e i c ē j a F. B a r b a l e R u ž i n a s p a g.

Dzeivuoja vīnā cīmā nabadzīgs zemnīks ar sovu sīvu; bārnus jam nabeja. Zemnīks ar sovu sīvu vysod luydza Dīvu, kab Dīvs jīm paleidzātu dzeivē. Vīnu reiz zemnīks vokorā īt nu dorba, un uz zeļa jis atroda moku ar lelu naudu. Naudu itū nūgaisynuoja vīns muižinīks, kurs braucja pa itū ceļu. Zemnīks atroda itū naudu un dūmuoja, kab muižinīks naizzynuotu. Reitā zemnīks aizjyudzja zyrgu, aizbraucja uz mīstiņu, tī pīpierka kringeļu, zyvu un dzeivu zači. Nūpiercis itū vysu, jis brauc uz sātu, un pa ceļu suoka svaidīt kriņgeļus pa kryuiņim, zivis pa ceļu izsvaidīja, bet zači pajēmja un pasādynuoja bucā. Zemnīks atbraucja uz sātu un runoj sovai sīvai: "Sīveņ, brauksim uz mīstiņu, kaut kū nūpierksim!"

"Labi!" pasacīja zenmīka sīva un jī tyuleņ sasalasīja un aizbraucja. Pībrauc jī pī upes un zemnīks ruoda sovai sīvai, sacīdams: "Verīs, kur začs tyka bucā, redzi sīviņ, kaida te iela buca beja, ka začs tyka bucā."

Jī pajēmja zači un brauc tuoļuok. Zemnīks otkon ruoda sovai sīvai: "Redzi, sīveņ, kaids te leits beja ar zivim!"

Suoka jī obi lasīt tuos zivis un pīlasīja daudz. Tad sāduos un brauc tuoļuok. Zemnīks brauc un ruoda sīvai, ka pa kryumim kringeļi! Sīva vaicoj veiram: "Nu kurīnes itī kringeļi te pīsvaidīti?"

Zemnīks jai atbildēja: "Te guoja taids muokuls ar kringeļim!"

Jī obi salasēja itūs kringeļus, atbraucja uz mīstiņu, nūpierka brandīņa un brauc atpakaļ uz sātu. Atbraucja zemnīks uz sātu un pusi brandīna atdevja sābrim, bet pats atguoja uz sātu, sēd ar sovu sīvu un runoj. Sābri izdzieŗa brandīņu, pīdzēŗa un suoka klīgt un sasakova. Izdzierdēja zemnīka sīva un soka veiram: "Ej pazaveŗ, kas tī klīdz!"

Zemnīks izguoja uorā, tyuleņ aizguoja atpakaļ ustobā un runoj sīvai, ka zemnīki muižinīku sasītu vodoj pa cīmu, syt ar vāzdom un jis klīdz. Sīva paticēja un lyka ar ītu mīru. Tai dzeivoj zemnīks cik laika. Izzynuoja sīva, ka juos veirs atroda lelu naudu, un pastuostīja sovai pazeistamai. Tai runuoja, runuoja un itei runa tyka muižnīkam ausīs. Muižinīks atsauc zemnīku un vaicoj : "Tu atrodi munu naudu?"

Zemnīks runoj : "Es nikaidas naudas nazynu!"

Tūlaik muižinīks lyka atsaukt zemnīka sīvu un vaicoj : "Kad tovs veirs atroda munu naudu? Runoj pareizi!"

Sīva soka: "Jā, muns veirs atroda naudu!"

"Kad? kurā dīnā beja, kad veirs atroda?"

"Kundziņ, tys beja tymā dīnā, kad leluo upe beja un vēl začits patyka bucā!"

"Kura tad itei dīna beja?"

"Tymā dīnā vēl beja leits ar zivim!"

"Kaids tūlaik datums beja?"

"Es nazynu, bet pīmiņu, ka tymā dīnā izguoja taids muokuls, ka nu dabasim sveidīja kringeļus! Mes ar veiru divi maisi pīlasījām."

"Kad tys beja, kaidā dīnā? Pasoki tu man pareizi!"

"Pagaidi, kundziņ, es padūmuošu! Tū dīn tevi zemnīki sasītu pa cīmu vaduoja un ar vāzdom syta un tu klīdzi!"

Sasadusmuojās muižinīks un izdzyna buobu uorā, bet naudas nadabuoja. Zemnīks tagad par tū naudiņu brandiņu dzer un dzīsmes dzīd.