2. A. 1383. M. B l ū m b e r g a A u c e s p a g. P. B i r k e r t s, L a t v j u t. a n e k d o t e s, I, 228, 441.

Vienreiz vienam vīram bi vien slink siev. Un tas vīrs, iet ik dien pļave pļaut. Tā siev ar aiziet pļave, mēre ar grābekļkāt un teic: "Tas man rīt, tas man parīt, šodien nekas!"

Un tā tā siev vis nedēļ iet pļave un nedar neko. Bet nu tas vīrs dome, ko nu var darīt. Un tā vienreiz, kad tā siev ir aizmidzs, tas vīrs paņem dzirkels un nogriež tā sieve lindrak virs ceļem. Bet nu tā siev atmostes un nezin, ko nu var dart. Iet uz mājam un ieraug, ka vīrs lauke dzen rācins. Viš pras tam vīram: "Andre, vai Od (tā sauc to siev) ir mājes?"

Vīrs atteic, ka jā. Nu trīs dien viņ iet izgules, bet ko nu var dart. Nu iet pie to vīr un lūdz: "Es pat ir tā Od!"

Vīrs teic, le nāk uz mājam. Viņa nu gāj pļave un katr dien padare sav darb.