Sieva nepazīst vairs sevis.

 

10. 1383. V. Z a c h a r s k a n o A g a t a s R e č a s S i l a j ā ņ u p a g. k u l t ū r a s k r.

Vīnam veiram beja sīva, jei namuocēja nikur nikuo struoduot, bet veiram runuoja, ka jei vysu zyna. Veirs kū jai napasceis sataisēt, jei vys runoj: "Labi, es sataiseišu."

Vīnu reizi jis runoj uz sovu sīvu: "Šudiņ zam vokora mes brauksim gostūs pi munu radinīku, tī ir izvuorēts ols un tai byus daudz gostu." "Labi," pasacēja sīva veiram, "es braukšu, bet nazynu, kū man apilkt, nav taidu drābu." Veirs jai atbilda: "Kuopēc tu nagribēji aust, par tū nav tev kū apilkt."

Atīt vokors jau veirs losuos braukt gostūs, a sīvai nav kū apilkt krakla. Laiks beja zīmu, soltymi lely. Veirs aizjyudzja zyrgu un aptyna sovu sīviņi ar salmim, iznesja uorā, nūlyka rogovuos un nūbraucja. Atbrauc jī pi juo radinīku uz tū cīmu, veirs izkuopja nu rogovu, izjāmja sīvu, kura beja apsīta solmūs kai kiulis. Jis sovu sīvu pastatēja uorā pi durovu. Sīva sēd pi dur ovu salmūs, a jis pats īguoja ustobā. Tī dzer olu un brandīņi. Nu gostu, kuri dzēra, izīt uorā tī pat pi durovu un meizna taišņi uz tuo saimu kiuļa. Tai par nakti sīva sēdēja salmu kiuļā, jū vysu apmeiza, jei apsola. Uz reita veirs losuos braukt uz sātu, pajāmja tū kiuli, kur sēdēja juo sīva, īlyka rogovūs, a sīva jam runoj: "Ak kai man brīsmeigi solts! Kab tovi radinīki man īdūtu kaidu kraklu!"

Bet veirs uz sīvys runys nikuo napascēja, sādās ragovūs pats un jau gribēja braukt, bet nu ustobys taišņi izguoja veira muotja un runoj uz dālu: "Dēleņ, pajam nu manis vīnu zūsi!" Dāls atbildeja: "Najimšu par tū, ka rogovūs nav vītys, kur sēdēt, šaura vīta." Sīva labi nadzierdēja, klīdz nu salmu kiuļa: "Nabyus šaura, es apilkšu!" Bet veirs vairuok nikuo napascēja, īsyta zyrgam ar puotagu un dreižuok nūbraucja uz sovu sātu.

Atbrauc jis uz sātu, īnas sovu sīvu, kura beja tai sasoluša, ka jau ni vuorda navarēja runuot. Veirs jū nūlyka gultā un apsedzja ar drēbim, jei dreiži suoka runuot un kod pazacēļa, suoka struoduot vysu dorbu un nu tuos reizis pi jūs beja vysa kuo. Jī suoka dzeivuot labi un boguoti.