1. A. 1386. 1387. A. L a i m i ņ š, "S k o l a s m a i z e". II, 2

Saimniekam bija sieva, ko par Dumjo sauca. Viņas īstais vārds gan bija Grieta; bet ļaudis to viņas ērmotu darbu dēļ bija iesaukājuši par Dumjo. Vienreiz Grieta aizgāja pie savas nāburdzes izrunāties par dažādām vajadzībām. Nāburdze, Grietu laipni uzņemdama, to pacienāja ar kāpostiem un gaļu. Grietai, labi izsalkušai, kāposti it brangi smeķēja. Paēdusi viņa prasa savai nāburdzei: "Kā tik gardus kāpostus var izvārīt?"

Nāburdze atbildēja: "Es lieku gaļu uz kāpostiem, un tādēļ tie ir tik smeķīgi." Grieta šo atbildi saprata pavisam citādi.

Uz māju aizgājusi, paņēma cirvi, devās klētī un sakapāja visu gaļu gabaliņos. Uz kāpostdārzu aiznesusi, uzlika katrai kāpostgalviņai vienu gaļas gabaliņu. Gaļas gabaliņi gan tur ilgi vis nestāvēja, bet nāburgu suņi tos plēsdamies apēda. Grieta, to redzēdama un bomi paņēmusi, sāka suņus krietni mizot. Viņai arī izdevās vienu suni noķert. Mājā aizvedusi, stiepj suni klētī, un pie alus mucas tapas piesējusi, sāk pērt, ko nagi nes. Suns raustīdamies izrāvis tapu, skrien pa durvim laukā. Grieta nu devās suņam pakaļ, lai mucas tapu varētu atpakaļ dabūt; bet viss skrējiens bija par velti.

Grieta nodusmojusies steidzās uz klēti atpakaļ, un atrod alu no mucas iztecējušu. Lai nu klēti varētu sausu padarīt, viņa to izkaisa labi biezi ar miltiem. Kamēr tas viss notiek, viņas vīra nav mājā. Vīram atnākot, Grieta tam steidzas pretī un stāsta, kas noticis. Gribēdama attaisnoties, viņa saka: "Klēts ar miltiem izkaisīta, tagad ir atkal gluži sausa."

P i e z ī m e. Līdzīgu pasaku vispirms ir latviešu valodā uzrakstījis G. T. Stenders (levads, 104. lpp.) pēc tam J. Zvaigznīte tulkotās Grimmu pasakās (Ievads, 112.). "Skolas maizes" variants (Ievads 118.) nav ņemts ne no Stendera ne no Zvaigznītes. Nevar arī sacīt, ka taisni šis variants būtu noderējis visām šīm pasakām par pamatu. P. Š.