1. A. 1388. J u r i s B ē r z o n s, Z ī d a r o s, A. B i l e n š t e i n a k r. LP, VI, 366, 103. M. Böhm, "Lettische Schwänke", 21, 20.

Vienam rijniekam reiz nemaz neizdevies rijas žāvēt. Tā vienu dienu atkal sanāk kūlēji: sers slapjš - nevar kult, jāiet mājā. Otrā nedēļā tāpat: sanāk kūlēji - nevar kult - sers slapjš. Lielmāte toreiz bijusi muižas valdiniece, jo lielskungs bijis miris - tā nu liek atsaukt rijnieku un noprasa itin bargi, kāpēc nevarot rijas izžāvēt?

Rijnieks atbild: "Jā, lielmāte, ko es tur varu darīt? Tā uguns ir par vecu, viņa nežāvē vairs nekādā jēgā."

"Ak tā, nu, bet, kur tad mēs citu labāku uguni ņemsim?"

"Kur ņemsim? Tepat mūsu krodziniekam jauna, stipra uguns, bet viņš, gudrinieks, nedod bez trīs pūri kviešu."

"Nu, kas jādod, tas jādod!" lielmāte atsaka un liek iemērīt no klēts trīs pūri kviešu rijniekam.

Un no tās dienas rijas žuva kā trakas. Kā tad nežūs? Par trīs pūri kviešu var taču citādi kurināt, nekā bez trīs pūri.