8. A. 1405. M. B l ū m b e r g a A u c ē. P. B i r k e r t s, L a t v j u t. a n e k d o t e s, I, 239, 466.

Vienam vīram bi vien varen slink siev. Tas vīrs aizved ziem sale to siev meže un piesēj pie kok, bet pats aizgāj proj. Nu tā nu tas vīrs peic kād stund aiziet meže im pa putn brēc: "Vill-vill-vill-vill!" Tā ta siev teic: "Putniņ, kas tev kait pa man vill?" Bet putns brēc, ka brēc liel laik. Nu stāv akal kād pār stund. Vīrs aiziet meže, cērt koks un rune, ka nu taiss lankšs. Tā ta siev teic: "Kas lankšs taiss, tas ātr mirs!" Ta nu stāv akal kād pār stund, un tas vīrs akal aiziet meže un pa putn brēc: "Vai vērpsi, vai vērpsi?" Tā ta siev teic: "Vērptu gan, putniņ, ka tik vaļe tikt." Nu pastāv vēl kād stund un vīrs iet laist siev vaļe. Nu siev vērp un auž un nu ir vīram drēbs.