11. A. 1405. J. R u b e n i s, Ē r g ļ o s.

Viena sieva mērkusi vien drēbes ūdenī, ne mazgājusi, ne velējusi. Izmērcētas drēbes viņa jau tūliņ izkārusi žāvēt. Otra sieva atkal mazgājusi un izvelējusi baltas drēbes. Slinkā sieva nu prasījusi strādīgai: "Par ko tev, māsiņ, tik baltas drēbes?" Šī atkal atbildējusi: "Pieliec, māsiņ, krustītu kaulu, kad mērci drēbes ūdenī, tad tev arī būs baltas drēbes!" Slinkā sieva otrreiz pielikusi drēbju mazgājamo baļvu vai gluži pilnu ar kauliem, bet drēbes palikušas tikpat netīras kā agrāk.