6. A. 1407. S k. A. S t r u n g s n o s a v a s m ā t e s N ī c ā. K. L i e l o z o l a k r.

Vienā pilsētā dzīvoja viens vecs puisis, kas bija ļoti skops, un pārtika tikai no cita cilvēka atliekām. Pašam viņam bija divi nami, daudz naudas un no mītnieku maizes garoziņām viņš uzturēja divus baložus. Tā nu viņš viens pats dzīvoja.

Reiz viņš iedomājies, ka vaidzēšot precēties; bet te viņam radās atkal bailes : sieva gribēs labu vien ēst un labi ģērbties tas būs par daudz liels tēriņš. Ielas otrā pusē bija viens kungu nams, kur dienasts meita katru rītu tīrīja logus un vēcināja sev āra gaisu mutē. Otrā rītā viņa darīja atkal tāpat. Puisis, to ieskatījies, jautāja savai mītniecei: "Ko tā meita tur tā dara?"

Mītniece atbild: "Viņa katru rītu ievēcina āra gaisu mutē un no tā viņa pārtiek, maizes nekad neēd."

"Vai es nevaru dabūt to meitu par sievu?"

"Es tev varu izgādāt."

Mītniece nogāja pie meitas, sarunājās un drīzā laikā bija kāzas. No rīta pēc kāzām vīrs gāja pie darba un iziedams teica: "Sieviņ, tu nekādu pusdienu netaisi, mēs kaut kā iztiksim."

Bet sieva vis neklausīja, nogāja uz tirgu, pārnesa vislabākos ēdamos. Vīrs, to redzēdams, pavisam sabijās un sacīja: "Ko tu dari, kam mums to vaidzēja?"

Bet sieva tikai mudināja, lai ēdot. Vīrs nu pavisam noskuma un aiziedams noteica: "Bet nu tu nekā vairāk netaisi, te mums vēl ir papilnam."

Sieva atkal taisīja labākos ēdienus un dzērienus un nokava vēl abus dui baložus. Vakarā sieva atkal cēla vīram priekšā labus ēdienus un nolika tam abus baložus sacīdama: "Še nu ēd savus baložus!"

"Vai abus dui nokavi?"

"Abus dui."

Vīrs tūliņ palika slims un sauca vienā saukšanā: "Abus dui, abus dui."

Sieva nogāja pie tiesas un tad atsauca lieciniekus, lai noraksta viņai abus namus, ko slimais vīrs viņai novēlot. Atnāca liecinieki un jautāja vīram: "Vai tu novēli sievai abus dui namus?"

Vīrs savās bēdās tik sauca: "Abus dui, abus dui." Tiesa nu norakstīja abus namus sievai.