2. A. 1415. S k o l n. P r e i ļ u p a g. N. R a n c ā n a k r.

Vīns cylvāks guoja pa ceļu. Tur mauduojuos tierguotuojs. Tierguotuojs suoka sleikt un bļaut. Cylvāks izdzierda un tuo pagluobja. Tierguotuojs par tū īdevja cylvākam zalta zyrga golvu. Cylvāks guoja uz sātu un satyka zyrgu tierguotuoju, kurs braucja ar zyrgim. Zyrgu tierguotuojs sacīja: "Atdūd man zalta zyrga golvu par vyslobuokū zyrgu."

Tys cylvāks atdevja. Jis vadās ar zyrgu un sateik: brauc vēršu tierguotuojs ar vēršim. Vēršu tierguotuojs soka: "Puormeisim ar tavu zyrgu uz vysu lobuokū vērsi."

Tys puormej. Vadās ar vērsi tuoļuok. Sateik vušku tierguotuoju braucūt ar vucinim. Vušku tierguotuojs soka: "Sameisim ar lovu vērsi uz munu vyslobuokū vucynu."

Cylvāks puormej. Vadās ar vucynu uz sātu. Sateik syvānu tierguotuoju braucūt ar syvānim. Syvānu tierguotuojs soka: "Sameisim uz tova vucyna ar munu vyslobuokū syvānu."

Cylvāks samej. Jis nas syvānu uz sātu. Sateik: īt žīds ar kramku. Žīds soka: "Puormeisim tovu syvānu uz munas vyslobuokuos odotas."

Jī puormej. Cylvāks pajam vyslobuokū odotu un īt uz sātu. Daīt pi sēteņis - vajaga tī lekt puor. Jis kai lāc, tai odota izkreit un izgaist.