3. A. 1430. S k o l n i e c e B. V y n y n a E g l ū n ā. N. R a n c ā n a k r.

Vīns meža sorgs nūguoja uz mežu medībā un īraudzēja zaki guļūt. Jis gribēja viņu saut un dūmoj: "Zaki puordūšu, nūpierkšu muižu, apsaprcēšu un man byus dāls, kuram dūšu vuordu Aleksandra. Tys Aleksandra siss ļauds, es klīgšu: "Aleksandra, nasit laužu, ūtru reizi: Aleksandra, nasit ļaužu, trešū reizi: Aleksandra, nasit ļaužu!"

Jis dasyta ar kuoji uz zemis un zakis uzzatryuka un aizskrēja prūjom. Meža sorgs palika bez muižas, bez sīvas, bez dāla Aleksandra un zaķa.