5. A. 1430 V. Z a c h a r s k a n o 80. g. v e c ā J. G a d z ā n a O z o l m.

Dzeivuoja vīnā cīmā vīns nabogs bobuļs. Jis vysu laiku struoduoja par struodnīku pi boguotu saimnīku. Vīnu reizi sadūmuoja itys bobuļs : "Kam man tai gryuti struoduot? Lobuok es nūpierkšu par rubli stykla trauku un puordūšu par divi. Tai tiergūšūs, byus nauda tūlaik precēšūs uz boguotas sīvas un dzeivuošu labi, turēšu lobus zyrgus. Vysi boguotī saiminīki braukuos pi manis vīsūs un es pi jūs."

Kai sadūmuoja bobuļs, tai padarīja. Atstuoja gryutū dorbu. Pajēmja bobuļs un nūpierka uz vīna rubļa stykla trauku, izstatīja uz galdiņa un suoka tierguotīs. Vēj jis napuordevja ni par vīnas kapeikas. Atīt pi juo vīns pazeistams zemnīks un suoka vaicuot: "Nu, kū tu te iztatīji traukus?"

Bobuļs jam atbildēja: "Es tagan sadūmuoju pavysam lobu darīšonu un byušu dreiži boguots."

"Nu, kai tai dreiži vari palikt par boguotu?"

Bobuļs suoka runuot un ar rūkoim un kuojom ruodīt, kai byus. "Es tagan nūpierku trauku par vīnu rubļi, puordūšu par divi; nūpierkšu par divi, puordūšu par četri; nūpierkšu par četri, puordūšu par astoņi. Tūlaik precēšūs un pajemšu sev sīvu boguotu un smuku, bet jo manis naklausīs, es kai speršu jai ar kuoju."

Kai spēŗa bobuļs runuodams un ruodīdams uz sovu galdiņu, galdiņš pasaguozja un stykla trauki sasasitja smolkūs gobolūs. Zemnīks pasasmēja un nūguoja uz sovu sātu, bet bobuļs nūguoja otkon pi sova vacuo saiminīka prasīt, lai jū pajemtu par struodnīku.