3. A. 1432. H. Š a l k o v s k a L ī k s n a s p a g. J. R u p j a k r.

Dzeivova tāvs ar muoti, jīm beja dāls i meita. Dzeivova jī pavysam nabadzeigi. Lūpu jīm nabeja daudz, beja tikai gūtiņa un vīna visteņa. Reizi visteņa kase mēslineiti, izkase pupeņu, puseiti apēde, puseiti reitam pamete, i kosdama mēslineiti nūlauze sev kuojeņu. Tū dīnu tāvs ar muoti beja aizguojuši iz dorba, muote meicēja maizi, a meita aizguoja pēc yudiņa. Meita, īdama nu upes ar yudini, satyka visteņu. Visteņa jai sacēja: "Meiteņ, ka tu zynuotim, kuoda man lela bāda, to tu jemtim nū tuos bādys i sadauzētim tūs spaņč. Es kašu mēslineiti, izkašu pupeņu, puseiti apēžu, puseiti reitam pamešu, i kuojeņu nūlaužu."

Meita nū lelys bādys jēme i sadauzēja spaņč. Muote tam laikam maizi meicēja. Meita īguojuse ustubā, sacēja muotei: "Ka tu zynuotim, kuoda lela bāda, to jemtim tū meikļi i izsvaidētim pa vysu ustubu. Myusu visteņa kase mēslineiti, izkase pupeņu, puseiti apēde, puseiti reitam pamete i kuojeņu nūlauze."

Muote nu tuos leluos bādys jēme i izsvaidēja maizys meikļi pa vysu ustubu. Tūreiz atguoja dāls nū dorba i vaicoj muotei, par kū meikļa izsvaidēta un par kū spaņi sadauzēti? Muote sacēja: "Dēleņ, ka tu zynuotim; kuoda lela bāda to tu pajemtim osu nazi i nūkautim gūvi: visteņa kase mēslineiti, izkase pupeņu, puseiti apēde, puseiti reitam pamete, i kuojeņu nūlauze."

Dāls nu tuodys lelys bādys aizguoja da klāvam i nūkova beidzamū gūteņu. Zam vokora atguoja tāvs, īsavēra nūkautū gūvi, izsvaidētu meikļi, vaicova dālam, kas te nūtika. Dāls sacēja: "Tēteit, ka tu zynuotim, kuoda lela bāda, to tu jemtim i myusu ustuba aizdadzynuotim: myusu visteņa kase mēslineiti, izkase pupeņu, puseiti apēde, puseiti reitam pamete, i kuojiņu nūlauze."

Tāvs nu tuodys lelys bādvs aizdadzynova ustubeņu. Poši izguoja iz ceļa i vērēs, ko daga ustuba. Pa ceļu guoja ubogs i vaicova nu jīm, par kū jī stuov, bet nadzēš gunis. Jī vysi sacēja ubogam: "Jo tu, ubadzeņ, zynuotim, kuoda myus lela bāda, to jemtim vysys sovys kuļis i sasvīstim šytamā gunī: myusu visteņa kase mēslineiti, izkase pupeņu, puseiti apēde, puseiti reitam pamete, i koujeņu nūlauze."

Ubogs, radzādams tuodu lelu bādu, jēme vysys sovys kuļis i sasvīde gunī. Tagad jī vysi: tāvs, muote, dāls, meita i ubogs staigoj pa pasauli ubaguodami, jo vēļ nav nūmyruši.