2. A. 1450. 1210. M. G a r k o l n e n o A. Z v ī d z e s, J ā s m u i ž ā. L a t v j u k u l t ū r a s k r.
Dzeivuoja vīna saime. Tāvs, muote, meitas un dāli, vysi beja muļki, tikai vīns dāls atsagadīja gudrs. Vīnā reitā vysi aizguoja kultu un ustobā palyka meita brūkastis vuorēt. Īkyuŗa meita cepli un gribēja nūjemt nu cepļa molkas. Te vīna pagale nūkrita nu cepļa zemē un meita aizskrēja uz kulu rauduodama.
"Kuo tu raudi? Kas nūtyka?" prosa gudrais bruoļs.
"Ai, bruolīt, jo tu byutu apsaprecējis un tev byutu bejis dēliņš, tad tei pagale, kura nūkrita nu cepļa, byutu nūsytuse tovu dēliņu!" rauduodama atbildēja muosa.
Bruols sasadusmuoja un soka: "Muļki jyus vysi un es navaru ar jyusim dzeivuot kūpā! Īšu pa pasauli un jo atrasšu glupuokus par jyusim, tad atīšu atpakaļ!"
Dāls aizguoja. Īt jis un redz, ka buoba pīslējuse pi jumta trepes, dzan gūvi pi trepēm un syt. Jumts beja apaudzis ar zuoli.
"Kuodēļ tu gūvi sit?" prosa dāls.
"Kai es juos nasisšu, ka jei nagrib kuopt uz jumta un apēst zuoli!" atbildēja buoba.
"Nasit gūvs, jei nakuop pa trepem! Pajem nūplēs zuoli nu jumta un atdūd gūvei!" pamuocīja dāls.
"Vai, kaids tu gudrs!" soka buoba un prosa palikt par dālu pi juos dzeivuot. Dāls nagribēja palikt un īt tuoļuok. Īt un redz, ka uz garas kuorts izmauktas sokas un pīci puiši dzan zyrgu sokuos. "Kū jyus gribit izdarīt ar zyrgu?" prosa dāls.
"Jau ūtra dīna, kai struoduojam, bet zyrgs vys nagrib īsamaukt sokuos!" atbildēja puiši.
"Zyrgs pats naīsamauks, pajemīt paši kurs un apmaucīt sokas!" pamuocīja dāls. Kaids nu puišim apmaucja sokas zyrgam koklā un pasateicja dālam par pamuocību. Dāls aizguoja tuoļuok. Īt un īīt kaidā ustobā padzert. Redz dāls, ka bārnu pylna ustoba un vysi raud, bet paša muote, pajēmuse karūti rūkuos, īsmeļ nu bļūdas putras un staigoj uz klēti pēc pīna. Dāls pamuocīja muoti atnest nu klēts pīnu un tad baruot bārnus, lai tī naraud. Muote atnesja pīnu un pabaruoja bārnus. Redz dāls, ka jū tuoļuok jis īt, jū glupuokus sateik, tuodēļ atsagrīzja uz sātu un dzeivuoja ar sovim bruolim un muosom.