1. A. 1451. K. B l a u s L i e p k a l n ā. B r ī v z. k. r. LP, VII, II, 3 27, 1.

Vienai mātei divas meitas : pašas meita un pameita. Pameitu sūtījusi ik dienas līduma līst. Tur tai gŗūti bijis jāstrādā. Mātes meita arī nogājusi uz līdumu, nosēdusies uz celma un tikai saukusi uzsaukdama bārenei virsū: "Strādā, strādā, dūmaliņa!" Reiz līduma malā apslēpies krūmos stalts jauneklis nolūkot abu meitu naskumu, tikumu. Mātes meita pamanījusi, ka kāds uz šām slepeni lūkojas, nu sauca vēl jo skaļāki: "Strādā, strādā, dūmaliņa, mani vedīs, ne tevi!" Mātes meita gribējusi jauneklim rādīt, ka šai - kā mātes meitai, vara pavēlēt. Bet jauneklis bildinājis čaklo bāreni, nevis slinko mātes meitu.