2. A. 1451. P. L a p s i ņ š R ū j i e n ā. Etn. I, 1891, LP, VII, II, 2, 6, 2.

Reiz krāvušas divas meitas līdumā šķutes : viena saimnieka meita, otra kalponīte. Kalponīte krāvuse krietni, bet saimnieka meita - brangi izģērbusies - dancojusi pa celma galu un sacījusi: "Kraun, kraun, krāvēja, mani raus rāvēja." Te kur bijis, kur nebijis - rāvējs iz meža laukā un kalponīti aizrāvis, bet saimnieka meita palikuse.