1. A. 1453. H. S k u j i ņ a, A n d r s Z i e m e l i s, n o 52 g. v e c ā J. G a i ļ a A u m e i s t e ŗ o s.
Reiz viena slinka meita bīsi izlielīsies par lielu vērpēju, šī pa nakti vie savērpot trīs kodeļas, un kur ta nu vē dienā?
Nu, ka šī nu bīsi izdaudzināta par tādu varēnu vērpēju un strādnieci, ta meitai ar drīz vie gadījies brūgāns, un šis ar vienu vakaru atbraucis. Nu, kā brūgāns atbraucis, tā meita ar tūlī pie ratīna klā un tik grečī [vērpj] un tādu vie pavedienu laiž iekšā, kā bomi, un te kungs, te gaspaža un akal kungs un gaspaža [pirmo kunkuli pavedienā sauc par kungu un otru par gaspažu].
Nu brūgānc skatījies, ko skatījies un ta sacīš, lei stājoties mierā ar to vērpšanu. Nu meita ar nometusi mieru un abi sākuši pļāpāt un būt. Drīz vie meita izgāsi laukā un brūgānc vienc vie palicis istabā. Šis nu pamanīš, ka uz galda ir klēts atslēga, un to nu brūgānc iebāzis kodeļā.
Ka nu meita akal atnākusi apakaļ, ta brūgānc vē tādu laiņīnu pakavējies un ta braucis prom un solījies, ka šis pēc trim dienām akal atbraukšot.
Kā ta, trešās dienas vakarā akal brūgānc bīš klā, bet nu mājā bīš lielc tairis un kā brūgānc nācis istabā iekšā, tā meita šim tūlī prasīsi, vai šis neesot paņēmis šo klēts atslēgu tā no tā vakara esot pazudusi, ka šis pēdīgo reizi šķe bīš. Nu ienācis meitas tēvs ar un sācis dranķēties, vai tik šis neesot atslēgas paņēmis un tā. Bet brūgānc vis nekā liela pretī nesacīš un pēdīgi pasacīš, lei paskatoties linu kodeļā vai, vai tur meitas neesot iebāzušas. Nu meita ķērusies pie kodeļas un kā ta, kā to vakaru atslēga ielikta, tā ar vē tagad bīsi.
Nu brūgānc gan redzēš, ka meita ir beidzamā sliņķe, un kā gāš, tā ar to pašu vē šodien neesot acu rādīš.
P i e z ī m e. Otru tādu variantu H. Skujiņa ir uzrakstījis no Berbas Antenes Bilskas pagastā, četri šādi varianti ir vēl sastopami P. Birkerta anekdotēs (I, 142-3, 322-25). Uzrakstītāji ir: V.Piģene no 96 g vecās K Vāczemes Mārupē, J. Vankina Liezeres pagastā, L. Mangalis Rīgā un Skujiņu Austra no Vidridžu pagasta. Līdzīgu pasaku esmu arī Raunā dzirdējis P. Š.