3. A. 1453. S k o l n. M. U p m a l e n o 68 g. v e c ā s K. S p r i n e s, N ī c ā. K. L i e l o z o l a k r.

Vienai mātei bija divas meitas, viena bija dikti slinka, otra atkal dikti dzirkle. Tai slinkai meitai reiz nāca brūtgāns, kas gan jau zināja, ka viņa ir slinka, bet gribēja to vēl izprovēt, vai šī būs tik slinka. Meitas pašulaik vērpj pakulas un uzliek dižu kodeļu. Viņš prasa slinkai meitai: "Cik kodeļas tu vari savērpt?"

Slinkā meita atbild: "Piecas, sešas vakarā, trīs, četras rītā." Uz galda brūtgāns redz atslēgas un, nevienam neredzot, viņš tās palika slinkai meitai zem kodeļas. Pēc divu nedēļu viņš noiet atkal pie brūtes. Sievas māte prasa brūtgānam: "Ka jūs bijāt pie mums, tad pazuda atslēga - vai jūs varbūt nezināt?"

Brūtgāns pieiet pie ratīna, paņem atslēgu no kodeļas apakšas un teic: "Es gribēju jūs izprovēt, jo citi stāstīja, ka jūs esot slinki."

Drīz pēc tam brūtgāns pats aizgāja prom un vairs neprecēja meitu.

Pēc kāda laika brūtgāns atnāca arī otrai meitai, ko daudzināja par dikti drošu, un ko viņš arī zināja. Vienu vakaru viņš nogāja ar vairāk puišiem uz drošo meitu. Viens puisis nu saka: "Ja tu esi tik droša, tad noej uz kapiem un izraun vienu krustu!"

Meita teica, ka viņa to drīkstot darīt. Ap pulksten divpadsmitiem, meita nogāja uz kapiem, izrāva vienu krustu un pārnesa to mājā puišiem. Bet nu nākošo nakti meita nevarēja vairs dabūt gulēt: nāk no kapiem viens cilvēks un raun no gultas laukā sacīdams: "Atdod manu krustu!"

Tagad meita viena pati vairs nedrīkst iet uz kapiem ar to krustu. Viņa sasauc lielu pulku cilvēku līdz ar mācītāju un iet uz kapiem. Ļaudis ieņēmuši meitu savā vidū un tur to cieti. Mācītājs skaita pātarus un lūdz par meitu Dievu. Bet ka viņi nonāca pie tā kapa, kur meita bija izrāvusi krustu, no zemes izsprāga lode, kas meitu tūliņ nogalināja. Meita bija uz vietas beigta, bet visi citi aizgāja mierīgi mājā.