4. A. 1453. H. S k u j i ņ a, A n d r s Z i e m e l i s, n o 72 g. v e c ā J ē k a b a B a l t i ņ a B i l s k a s p a g.

Vienam saimniekam bīsi viena pati meita. Šī gan bīsi smuka, bet skaudīgi nekopīga un netīrīga. Šai gan no iesākuma bīš pulka brūgānu, bet pēdīgi visi atsitušies un nerādīši ne acu vais. Pēdīgi meitai gadījies akal vienc brūgānc no svešas puses un atbraucis precībās. Nu meita bīsi varēn saposusies, bet nagi nebīši nomazgāti un aplipuši ar maizes mīklu. Brūgānc izrunājies šā un tā un pēdīgi aizbraucis un sacīš, ka šis pēc nedēļas akal atbraukšot. Brūgānc jau redzēš, ka šai ir netīri nagi, un viņam netīrīgas sievietes riebušās. Bet viņč pārdomāš tā. Atbraukšot pēc nedēļas un jā ta šī vē būšot tāda pati cūcīga, ta vis šās neņemšot.

Kā ta, pēc nedēļas brūgānc akal bīš klā. Meita akal bīsi varēn sapucēsies, bet nagi tādi paši, ar maizes mīklu apķepuši. Nu brūgānc nodomāš: pag', jādo just! Viņč sacīš, ka šim esot zirgs slims, vai šī nevarot pagādāt zirga zāles. Jā, varot gan, bet kādas ta tās zirga zāles esot, prasīsi meita. Nu, tās zirga Zāles esot tādas, nu ka sievietes maizi mīcot un ka šām paliekot pie nagim maizes mīkla, ta to vaigot nokasīt un iedot zirgam; jo ilgāki esot mīkla pie nagim stāvēsi, jo tās esot labākas zāles.

Meita ātri vie nokasīsi mīklu no nagim, devusi brūgānam un sacīsi, ka tās būšot labas zirga zāles, jo šī jau priekš trim dienām esot maizi cepusi.

Nu brūgānc redzēš, ka tā ir ritīga leska no meitas un vairāk nekas, un kā braucis, tā brauc vē šodie, bet pie meitas precībās šā vais ar valgu ar neievilksi.

P i e z ī m e Līdzīgu pasaku H. Skujiņa ir uzrakstijis arī no J. Gaiļa Aumeistaŗos. P. Š.