5. A. 1453. J. Z a n d e r s n o Z. Z a n d e r e s Z a ļ e n i e k o s. J. A. J a n s o n a k r ā j u m ā.

Viens puisis izmeklējis sev meitu un gribējis to precēt. Ļaudis gan stāstījuši, ka meita esot ļoti slinka, un ka viņai vēl tagad uz rokām esot pērnā mīkla. Tomēr puisis gribējis pats pārliecināties un jājis prom pie meitas. Aizjājis tas stāstījis, ka viņa kumeliņš esot palicis ļoti slims un viņu varot izārstēt tikai dodot ēst pērno mīklu. Nu meita arī piedāvājusi un noņēmusi no rokām pērno mīklu. Nu puisis bijis drošs, ka meita slinka, un tādēļ jājis tūliņ mājās.

P i e z ī m e. Četrus šādus variantus vēl sastopam P. Birkerta anekdotēs (I, 111- 2, 233-6). Uzrakstītāji ir: V. Grīnbergs Beļavas pagastā, Z. Vende Dikļu pag., Lagzdu Elza ap Iecavu Zemgalē un B. Riekstiņš no H. Čāčes Grašu muižā. P. Š.