5. A. 1456. S k o l n i e k s E g l ū n ā. N. R a n c ā n a k r.
Vīnai muotei beja meita; kura slikši redzēja, un kuru muote gribēja izdūt pī veira. Gaideidoma svuotu, lyka meitai nūlikt odotu pī slīkšņa. Meita, zynuoms, muotes lykumu izpildēja, un nūlikuse odotu, izkuope uz cepļa,
Kad sabrauce svuoti un sāduos aiz golda, a muote staiguoja pa ustobu, meita nu cepļa sacēja muotei: "Eku, māmiņ, odota pi slīkšņa!"
Muote pīļeikuse pacēle odotu un sacēja: "Pacēļu meitiņ! Redzi, vysi soka, ka meita slikši redz, bet odotu nu cepļa īraudzēja."
Svuoti, ticādami sīvas muotes vuordim, izprecēja meitu, kura riktīgi slikši redzēja.