3. A. 1457. A. L ū s a B a u ņ u p a g. J. A. J a n s o n a k r.

Vienai mātei bijušas trīs meitas. Visas bijušas diezgan skaistas no vaiga, bet par nelaimi šļupstējušas. Vienā svētdienā sajājuši precinieki. Nu māte meitas samācījusi, lai nerunājot nemaz. Meitas, paklausīgas būdamas, arī apsolījušas. Bet kas nu par nelaimi! Māte uzlikusi uz galda viesiem biezputras bļodu, bet vista - kur gadījusēs, kur ne - augšā uz galda un pie biezputras klāt. Vecākā meita uzreiz izsaukusies: "Tit tu, maita, pie tiemiņu bietputlat!"

Otra apķērusies, kas nu par lietu, un uzsaukuse: "Māte teita, lai tu nelunājot un tu lunā!"

Jaunākā tūliņ izsaukusēs: "Eka, et biju gudla, et nemad nelunāju!"

Nu precinieki redzējuši, kas par lietu un taisījušies ātri prom.