Trīs šļupstētājas.

 

6. A. 1457. M ā c ī t ā j s J. N e i l a n d s n o S k u l t e s, 1870-1880.

Vienai mātei bijušas trīs meitas un tās visas trīs šļūpsti runājušas.

Puiši gribējuši izzināt, kā viņas runā, bet nekad nav dabūjuši dzirdēt. Vienreiz tās meitas gājušas uz pirti pērties. [Māte viņām pavisam aizliegusi runāt ar svešiem cilvēkiem.] Puiši apģērbuši vienu suni, uzlikuši cepuri galvā, pīpi mutē un tad ielaiduši pa pirts durvim iekšā. Tad tā pirmā meita sacījusi: "Lut, lut, kāt tul tunīt nāk, pīpīt dobot un tepulīt galvā."

Tā otrā sacījusi: "Vai tev māt tā tatīj?"

Tā trešā sacījusi: "Et netaku nekā, et ieš ud lāv pēt!"