7. A. 1457. S k o l n i e k s J. K ļ a v a n o 64 g. v e c ā s J. R o t e n e s N ī c ā. K. L i e l o z o l a k r.

Vienās mājās bijušas kāzas, kur apsolījušies nākt arī mūzikanti. Trīs kaimiņa meitas sarunājušās iet kāzās un izlikties par mēmām nabadzēm. Pirmā pieņēmusi vārdu Deģe, otra Ņākaža un trešā Piža. Aizgājušas un tupējušas uguns priekšā, kur desas ceptas. Deģei uzsprāgusi ogle uz svārkiem. Nākaža teikusi : " Tu Deģe, degsi!"

Deģe sapīkusi, ka viņa sāk runāt, teikusi: "Tu pati, Nākaža!"

Tad Ņākaža teikusi: "Iesim, Piža, mājā!"

Tā visas trīs aizgājušas, nemaz kāzu nedabūjušas redzēt. Mūzikanti spēlējuši un ķēķī ieraudzījuši desas. Spēlēdams viens teicis: "Vai tu redzi, brālīti, kas tur karājas?"

Otrs tādā pašā balsī runājis: "Redzu gan, redzu gan." Trešais atkal: "Klusi, klusi, dabūsi pusi."

Neviens no kāziniekiem nesapratis, ka viņi sarunājas pa desām. Vēlāk mūzikanti paņēmuši desas un aizgājuši projām. Pēc tam tikai saiminiece apķērusies ka vairs nav desu, bet nu jau bijis par vēlu.