A. 1458 A. V a s k i s T u k u m ā.
Vienai mātei bijusi muļķa meita. Māte braukusi uz ciemu. Meitai bijuši gaidāmi brūtgāni, kādēļ meita prasījusi mātei, kā tai ģērbties.
"Uzvelc balto puskreklu un sarkano līpķeri," teikusi māte. Meita nu tā arī saģērbusies. Atbraukuši precinieki: Meita ejot likt mielastu, bet pakaļa tai plika. Precinieki paņēmuši no galda sviestu un iesvieduši to meitai plikumā. Meita iesvesto sviestu paņēmuse un nolikuse atkal uz galda. Precinieki iznerrojušies un aizbraukuši. Pārbraukusi māte un prasot meitai, vai precinieki bijuši.
"Bija jau bija, bet ko tie lopi - pakaļā sviež sviestu!"
"Kā tad tu biji ģērbušies?" prasot māte.
"Nu, kā jau tu teici."
"Bet vai brunči tev bij mugurā? "
"Tu jau neteici, lai es bruņčus velku," atbildējusi meita.