3. A. 1479. J. R u b e n i s Ē r g ļ o s.

Vecos laikos bijis tāds ieradums, ka puiši pa naktim zaguši sev sievas. Viena vieglprātīga meita atkal nevarējusi vien sagaidīt, ka šo kāds zagtu. Puiši to tad arī kādreiz pa jokam vakarā saķēruši, aizsējuši acis, apveduši vairāk reizes ap māju apkārt, ieveduši beidzot pašas istabā atpakaļ un nosēdinājuši aizgaldē. Šī nu viena pati aiz galda sēdēdama domājusi, ka atrodas svešā mājā un sākusi prātot un brīnēties, ka zaglis neved viņas gulēt. Tā nu viņa žāvodamies teikusi: "Aha, mūsu mājā jau sen guļ."

Māte par puišu joku nekā nav zinājusi un nu aizdzirdusi šādus vārdus uzkliegusi meitai: "Kuņa, vai iesi gulēt?"

Meita iztrūkusies un iesaukusies: "Memm, vai tu arī te esi?"

P i e z ī m e. Arī Raunā ir dzirdēta līdzīga pasaka. P. Š.