5. A. 1479. E. B i t i n i e c e V i d r i ž u p a g. L. t a u t a s a n e k d. I, 136, 358.

Viens puisis, gribēdams meitu izjokot, solījies viņai vest to tautiņās un uzmaucis galvā mici, tā ka viņa neko nav varējusi redzēt. Tad puisis meitu apvedis vairāk reizes ap māju apkārt, ievedis atkal istabā atpakaļ un nosēdinājis pie galda. Tā viņa sēdējusi kādu brīdi. Beidzot kāds mājas cilvēks tai uzsaucis: "Mare, ko tu te sēdi?"

Meita nožāvājusies un atbildējusi: "Mūsu mājā, jau sen guļ, mani ved tautiņās."

Pēdīgi noņēmusi mici un redzējusi, ka nav vis tautiņās, bet sēž tepat mājā pie galda.

P i e z ī m e. Ļoti līdzīgus variantus vēl uzrakstījuši Auniņu Elza Rīgā (I, 154 351) un E. Lezdiņš Veselauskā (l, 154, 352). P. Š