Pie viena saimnieka dzīvojuši puisis un meita. Meita bijusi drusku pamuļķe un jau labi vecīga. Kādreiz viņa iedomājusi, lai puisis viņu precot. Puisis ne dzirdēt negribējis, bet nevarējis tik viegli vaļā tikt. Nu puisis izgudrojis līdzekli un teicis: "Ja tu varēsi dienu un nakti nosēdēt uz klēts jumta, un visu laiku sauksi: pa dienu linus, pa nakti pakulas, tad es tevi precēšu."

Meita bijusi ar mieru. Uzsēdusēs uz jumta un saukusi: "Pa dienu linus, pa nakti pakulas."

Tā gājis labu laiku. Nācis jau uz rīta pusi, bet meita vairāk nevarēja izsaukt kā: "Pa dienu lilili, pa nakti papapa."

Te meita aizsnaudusies un kūleņus mezdama nokritusi no jumta un nositusies. Nu puisis bijis priecīgs, ka ticis laimīgi vaļā.