13. A. 1479. K. B u k u m s V a l m. L. t a u t. a n e k d. I, 153, 349.

Kādu vakaru meita rijā vērpusi. Nodzisis skals un viņa apsnaudusies. Rijā no piedarba ienākusi cūka, palīdusi apakš krēsla un nesusi meitu ārā. Meita pamodusies un domājusi, ka rāvēji šo nes, izsaukusies : "Ardievu tēvs, māmiņa, kad ņem, tad jāiet."

Iznesta piedarbā, krēsls nokritis un meita sadauzījusies.

P i e z ī m e. Vēl līdzīgu variantu ir uzrakstījis J. Rubenis Ērgļos.