3. 1552 A. N. Gerbaševskis no Andrieva Tuntuļa, Unguru pagastā.

Reiz dzīvojis viens ļoti nabags zemnieks. Viņam bija trīs dēli, visi lieli un stipri puiši. Reiz tie sadomā iet pasaulē laimi meklēt.

Katrs sev nogriež krietnu ozola rungu un ar to dodas ceļā.

Iet un iet, līdz nonāk pie kādas krustceles, Pie šās krustceles ir viens ozola stumbrs. Tanī viņi iesprauž savus nažus un saka, ka pēc trim gadiem satiksies, bet kuŗa nazis būs aprūsējis, tas būs &127;miris.

Nu visi trīs dodas katrs pa savu ceļu pasaulē. Paiet trīs gadi. Taisni pie šī koka pienāk divi ceļinieki, kas ir divi brāļi. Viņi redz, ka šo naži ir spoži, bet trešais mazliet ierūsējis. Viņi nodomā, ka brālis būs miris, un iet tālāk. Pēc kādas stundas brauc šim celmam gaŗām kariete ar sešiem zirgiem. No karietes izkāpj lepns kungs, pieiet pie celma, izņem nazi un brauc tālāk. Piestājas pie viena kroga, ieiet un sāk uzdzīvot. Šinī krogā ir arī abi brāļi. Skatās, skatās un pazīst savu trešo brāli. Bet ko līdīsi tādam kungam klāt? Varbūt palicis lepns. Tā abi brāļi no bēdām sāk raudāt. Tikmēr kungs savam kučierim ir iedevis zirgus, daudz naudas un aizlaidis prom. Nu viņš pieiet un apsveicina savus brāļus. Tagad visi trīs brauc uz mājām pie tēva. Ceļš iet gar kunga pili. Kungs domā, ka pie viņa brauks, bet tie brauc gaŗām un apstājas pie nabaga zemnieka būdas. Še nu visi ir priecīgi un taisa lielas dzīres.

Kungs pavēl atsaukt veco uz muižu. Tas izstāsta, ka viens dēls esot skroderis; otrs kurpnieks, bet trešais slavenākais zaglis pasaulē. Nu kungs saka, ja zaglis šim nozagšot jājamo zirgu, tad dabūšot 1000 rubļu, bet ja ne, tad žagarus. Pats kungs nostājas pie staļļa durvim ar zobenu un pistoli rokā. Bet zaglis iet tik uz rīta pusi. Atnāk - redz, ka kungs aizmidzis. Viņš tik mierīgi paņem zirgu un aizbrauc. Uzmostas kungs un redz, ka zirga vairs nav. Neko darīt, jāmaksā 1000 rubļu. Nu kungs saka, ja nozagšot viņa sievai laulājamo gredzenu, tad dabūšot 10,000 rubļu, bet ja ne, tad ārā no pagasta un 100 cirtienu.

Zaglis iztaisa lelli sev līdzīgu. To uzliek uz gaŗas kārts. Naktī iet uz muižu un pie loga noliek savu lelli. Kungs šauj un lellis nokrīt zemē. Kungs iet apskatīt, vai zagli ir nošāvis. Tikmēr zaglis ieiet istabā un saka: "Mīļo sieviņ, dod man gredzenu, vēl var iznākt nepatikšanas."

Kundze arī iedod. Nu kungam jāmaksā atkal 10.000 rubļu. Kungs iekritis parādos un nu stāsta par zagli citiem kungiem. Viņi nospriež, ka zaglim jānozog mācītājs.

Zaglis iztaisa eņģeļa spārnus, baltas drēbes un citu, kas vajadzīgs. Dienu ieiet baznīcā. Naktī atnāk mācītājs uz dievkalpojumu, bet redz, ka viņam tuvojas eņģelis. Eņģelis uzaicina mācītāju uz debesim. Viņš ieliek mācītāju maisā un velk uz torni, no torņa lejā, ārā no baznīcas, caur visādām bedrēm un beidzot kunga pīļu kūtī. Apkauj visas pīles. Noģērbj jau beigto mācītāju, notraipa asinīm, iedod nazi rokā un ieliek pīli zobos, bet pēc tam pats aiziet. No rīta kalpone nes pīlēm barību, bet ieraudzīdama tādas briesmas, aizbēg. Nu nāk kungs ar. Redzēdami beigto mācītāju, visi sāk meklēt zagli, bet tas bija pazudis un neviens viņu vairs nav redzējis.