Meistara zaglis zog zirgu.

5. A. 1525 A. Skolnieks Kārlis Prāmnieks 1892. g. Blomes pagastā. V. Maldoņa kr.

Vienam tēvam bija dēls Jānīts vārdā. Tēvs viņu stellēja amadā mācīties. Dēls arī aizgāja un nonāca meža vidū pie mazas mājiņas, kur dzīvāja trīs vīri, kas bija zagļi. Jānīts nu arī gribēja mācīties zagļu amadā. Zagļi viņu pieņēma un stellēja, lai izlaužot vienu klēti. Zagļi paši viņu aizveda pie klēts un ieslēdza tai klētī, Jānīts nu cita nekā nevarēja darīt, kā tik gaidīt, kamēr saimniece nāks un slēgs klēti vaļā. Viņš paslēpās klētī aiz durim un kad saimniece duris atvēra, tad viņš gluži nemanot izzagās laukā un aizbēga. Tad viņš aizgāja atkal pie tiem trim vīriem un stāstīja, ka šis esot klēti izlauzis. Zagli sacīja, ka tas esot labi un šis nu esot viņu amadu izmācījies.

Kad Jānīts atnāca mājā, tad tēvs tam prasīja: "Kādu amadu nu esi iemācījies?"

Jānīts atbildēja: "Zagļa amadu."

Arī kungs to muižā bija dabūjis dzirdēt, ataicināja Jānīti pie sevis un sacīja: "Ja tu māki zagļa amadu, tad nozodz manu zirgu."

Jānīts arī apņēmās nozagt kunga zirgu.

Kungs uzsēdināja zirgam mugurā vienu vīru un deva tam vēl divus lielus suņus palīgā, lai sargājot to zirgu. Jānītis dabūja miega zāles un iedeva tās slepeni tāpat tam sargam kā arī abiem suņiem. Drīz vien sargs ar suņiem aizmiga cietā miegā. Tagad Jānīts noņēma seglus no zirga muguras un uzlika tos ar visu jājēju uz sētas. Nākamā rītā viņš atjāja ar zirgu pie kunga un sacīja, ka viņš uzdevumu esot izpildījis. Jānīts nu dabūja no kunga labu algu.

Piezīme. Pasaka ir drusku pārlabota stila ziņā. P. Š.