8. A. 1525 A. A. Gari - Juone no 65 g. vecas S. Zaščerinskas Domopolē. Latvju kultūras kr.

Vīnam tāvam beja treis dāli : divi gudri un trešs dums. Reizi tāvs aizvad vysus treis dālus uz mežu un muoca, kai 1eidumu leist. Gudrī dāli cierš kūkus un klausās tāva pamuocības, a muļķītis, atsasēdīs uz calma, gudroj, kai jam nūzagt tāva capuri, kura pakuorta kūkā, tai ka nivīns naradzātu. Cykam jis sēd, nūzūg ar capuri, ka nivīns naredz.

Ūtrā dīnā jis aizīt uz kaimiņu pogolmu un nūzūg rotus, ļaudis suoc meklēt un atrūn rotus. Zina par zuodzībom nūīt leidz kunga ausim, jis pasauc dumū dālu un soka: "Ka tu esi 1obs zaglis, nūzūdz munu vyslobuokū suni!"

"Labi," atsoka mulķīts un aizīt uz sātu. Atguojis uz sātu, jis sašyun stypru uodas maisu un īt uz kunga pogolmu. Vysi vuorti sataisīti, un jis nikur navar tikt pogolmā. Šai tai caur vuortu zamašku jis īšlyukst pogolmā, izmauc uz suņa butkas cauru maisu, daisyt ar kuoju pi butkas dybyna. Suns sasatryukst, skrīn nu butkas uorā un īskrīn maisā. Zaglis tyuliņ aizsīn maisam golu, līk maisu ar suni uz placim un aiznas uz sovu sātu. Reitā pīsaceļ kungs, aizīt - verās: pats lobuokais suns nūzogts. Aizīt pi zagla un soka: "Ka tu taids lobs zaglis, nūzūdz munu vyslobuokū zyrgu!"

"Lobi," atsoka zaglis un aizīt. Īīt jis kunga pogolmā, redz: ap zyrgu klāvu staigoj karaveiri un stypri zvrgus apsorgoj. Nyu dūmoj, kū darīt, un nūsprīž izrakstīt taidu zeimīti, ka jam breivja staiguot pa stāļļiem. Sorgi jam atļaun, naktī, kad sorgi aizmyga, jis sādās kunga pašam lobuokam zyrgam mugurā un aizjuoja. Reitā atīt kungs uz stalli - verās: nava paša lobuokuo zurga. Pasauc zagli pi sevis un soka: "Ka tu taids lobs zaglis, nūzūdz man naudu nu muna guļamuo kambaŗa."

"Labi," otkon atsoka zaglis un aizīt. Mikrēslī, kad jau kungi pavakareņuojuši, aizmīg pyrmā mīgā, jis īīt vīnā kambarī - redz: guļ šņuokdama vīn vīna vecīte, tai īsprauž trūbīti pakaļā un izīt. Īīt ūtrā kambarī, tī guļ divi jaunkundzes, tuom sapyn motus ar svečim. Īīt trešā, tī guļ pats kungs, tam apzīž drēbes ar syudim un pats palein zam gultu, tai guļ leidz reitam. Reitā kungi pīsacāluši breinīs un suok streidētīs, kas par nakti varēja nūtikt. Kungs iznas sovas drēbes uorā izkaļtīt, par tū 1aiku zaglis izvalk nu gultas maisa kunga naudu un aizīt. Kungs verās: naudas nava. Tod kungs pasauc pi sevis zagli un soka: "Ka tu taids lobs zaglis, tad pajem pusi munas naudas." - Kungs atdevja zagļam pusi sovas naudas.